1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer>

Jaunaudzes jāuzmana no meža dzīvniekiem

Piektdiena, 15 februāris 2019 07:54

PDF Drukāt E-pasts

Februāris ir pēdējais ziemas mēnesis, kas tiek dēvēts arī par puteņu mēnesi. Dzīve mežā turpinās, un tie meža dzīvnieki, kas neguļ ziemas miegu, turpina baroties, lai pārdzīvotu auksto laiku.

Jauno kociņu skujas, koku dzinumi, pumpuri un miza ziemā dzīvniekiem sniedz nepieciešamās barības vielas un vitamīnus, kas daudziem meža dzīvniekiem ir izdzīvošanas jautājums. Savukārt meža īpašniekiem jāuzmana jaunaudzes, kas ir viens no vieglāk pieejamākajiem meža dzīvnieku barības avotiem.

Īsts mežsaimnieks ziemā savu jaunaudzi novārtā neatstās, it īpaši zinot, ka tajā ir liels stirnu, briežu un aļņu blīvums. Visbiežāk tiek postītas priežu, apšu, cieto lapu koku un egļu jaunaudzes, bet vietās ar lielu pārnadžu skaitu – arī bērza jaunaudzes.

Ja meža īpašnieks rudenī nav parūpējies par jaunaudzi, sausā laikā un pluss grādu temperatūrā to apstrādājot ar kādu no repelentiem (Plantskydd , Cervacol ekstra u. c.), niecīga ir varbūtība, ka meža dzīvnieki to neizvēlēsies barībai. Īpaši jāapseko jaunaudzes vietās, kur meža dzīvnieki pulcējas, piemēram, rapšu un labības lauku vai meža dzīvnieku barotavu tuvumā. Ko varam darīt, ja konstatējam jaunaudžu postījumus?

Sadarbība ar medniekiem

Medības ir efektīvs veids, kā regulēt pārnadžu blīvumu. Taču medību termiņi, ko nosaka MK noteikumi, būs jau beigušies (31.01.). Bet ne tikai dzīvnieku skaita samazināšana var palīdzēt.

Tikpat svarīgi ir sadarboties ar vietējiem medniekiem, lai nepieļautu dzīvnieku piebarošanu un laizāmā sāls izvietošanu jaunaudžu tuvumā. Ierobežojumi piebarošanas vietu ierīkošanai ir noteikti MK noteikumos Nr. 1483 “Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi”, aizliedzot bez rakstiskas saskaņošanas ar zemes īpašnieku barotavas un sāls laizītavas ierīkot vietās, kas atrodas tuvāk par 100 m no priežu un egļu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 5 m augstumu, un apšu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 10 m augstumu, kā arī šajās audzēs.

Meža dzīvnieku postījumu gadījumā ar iesniegumu var vērsties arī vietējā pašvaldībā Medību koordinācijas komisijā. Tā izvērtē medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu apjomu, pakāpi, materiālo zaudējumu apmēru, kā arī pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.

Var noderēt aitas vilna un pielūžņojums

Pēdējā laikā arvien populārāki kļūst dabīgie aizsardzības līdzekļi. Ja platība nav liela, jauno kociņu aizsardzībai var izmantot nemazgātu aitas vilnu, uztinot uz galotnēm. To var darīt arī ziemā neatkarīgi no laika apstākļiem, jo vislielākie postījumi parasti tiek nodarīti no janvāra līdz marta beigām. Vilna atbaida dzīvniekus no jaunajiem kociņiem gan ar smaku, gan ar garšu. Specifiskā smaka, kas piemīt nemazgātai aitas vilnai (kūts un sviedru), atbaida dzīvniekus no jaunaudzēm.

Salīdzinājumā ar citām metodēm aitas vilnas šķipsnu uztīšana koku galotnēs un sānu zaros ir darbietilpīgs process, taču tas veicams jebkuros laika apstākļos. Šo metodi var izmantot, lai aizsargātu jaunu kociņu galotnes līdz 1,5 m augstumam. Svarīgākais ir pasargāt tieši centrālā dzinuma galveno pumpuru, to nenotinot pārāk stingri, lai netraucētu augšanu, un pārāk vaļīgi, lai neaizpūš vējš. Šo metodi pēdējā laikā izmanto arī AS “Latvijas Valsts meži” (fotoattēlā).

Ievērojamus bojājumus ziemā var nodarīt arī brieži un aļņi apšu jaunaudzēm, savainojot stumbrus. Jaunaudžu aizsardzībai vēl var izmantot pielūžņojuma veidošanu audzes kopšanas laikā, aizcērtot apšu vai citus starpaudzes kociņus krūšu augstumā un nolaužot, tā padarot jaunaudzi grūti caurejamu.

Jāuzmana arī jaunās priežu audzes, kas sasniegušas ap 1,5 metru augstumu. Šādiem kociņiem atsevišķās stumbra vietās vairs  nav skuju, tāpēc briežu dzimtas dzīvniekiem arvien vairāk interesē tieši koka miza un sānu dzinumi, nevis centrālais pumpurs. Jāuzmana arī atzarotās skuju koku jaunaudzes. Lai pasargātu koku stumbrus no postījumiem, ziemā vēl var izmatot mehāniskos koku stumbru aizsardzības līdzekļus, piemēram, aizsargspirāles, kas izgatavotas no pakāpeniski sabrūkoša materiāla. Daži meža īpašnieki izmanto arī aitu vilnu, aptinot to ap atzarotajiem kociņu stumbriem.

Ziema nav viegls laiks meža dzīvniekiem, un tas ir saprotams. Tomēr aicinu meža īpašniekus neatstāt novārtā jaunaudzes, lai vienā ziemā netiktu izpostīts ieguldītais darbs un līdzekļi.

Cik viens dzīvnieks var apēst?

  • Vienai stirnai ziemā ir nepieciešami 220 kg lopbarības, 130 kg koku un krūmu dzinumu;
  • Vienam briedim − 1300 kg lopbarības, 650 kg koku un krūmu dzinumu;
  • Vienam alnim − 2430 kg koku un krūmu dzinumu!

Sarmīte Grundšteine, MKPC direktora vietniece informācijas un apmācību jomā

Foto: www.lvm.lv

Afiša

Kapusvētki 2019. gadā

Ciblas novada ģērbonis

Ciblas novada gerbonis bez malam 175

  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs

  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs

LPR_logo